Avots: Latvijas Nacionālā digitālā bibliotēka www.lndb.lv
,,Daugavas vēstnesis" Nr24 (30.01.1940)
Andrupenes pagasta podnieki
Ādams Lācis
dzīvo un saimnieko Vā-
ciešos, kur viņam pieder ap 11
ha zemes.
Paralēli zemes darbiem, kas
bieži vien pra-
sa no dūšīgā saimnieka daudz
pūļu un
enerģijas, viņš ar interesi un
sevišķu rūpī-
bu nododas arī podniecībai.
Aizvien lai-
kus sagādātie māli viņam ir tas
materiāls,
kas dod baudu pirkstiem —
veidot dažā-
dus māla priekšmetus, ar kuriem
sagādāt
sev un citiem nepieciešamo gan
saimniecī-
bā, gan dzīvokļu greznojumā. Kā
rudens
vakaros, tā ziemas klusajās
dienās Lācis
liek griezties podnieka ratam
un, apzie-
dies māliem, viņš pacietīgi
veido bļodas,
podus un krūzes. No sākuma,
kamēr ro-
kas vēl pierod veidošanai, viņš
fabricē ma-
zākus priekšmetus: miniatur
bļodas, sīkas
krūzītes un niecīgus kausiņus,
bet kad ro-
kas jau sāk klausīt un manāmi
iesilušas,
top gatavi arī vairāku litru un
pat spaiņu
podi gan ar, gan bez osām.
Vienai daļai
lielo podu ieskrāpēti arī
ornamenti, kuru
parasti vairāk gar poda
augšmalu, bet kād-
dreiz netrūkst arī sānos un osu
veidoju-
mos. Podi atšķiras arī ar
glazējumu. lekš-
puse jau nu gan glazēta visiem,
jo citādi
šķidrumu nevar tajos uzglabāt,
bet bieži
vien ārpuse glazēta vai nu līdz
pusei, visa,
vai nemaz. Bļodas podnieks
Lācis arī ga-
tavo ar lielu nopietnību un
māku. Jaukas
un interesantas ir viņa
gatavotās krūzes.
Tās grezno ne tikai izciļņi un
ornamenti,
bet arī dažādais plankumotais glazējums.
Tas krūzei piešķir īpatu un
mistisku izska-
tu un ir kaut kas neparasts. A.
Lāča ra-
žojumi parasti pērkami Dagdā un
Maltā,
īpaši lielāko? tirgos.
Keramiķis ir precē-
jies un tēvs trim bērniem.
Avots: www.lndb.lv
(Turpinājums nākamajā rubrikā ,,Vēstures lapaspuses”)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru