26. septembris 2008, 10:43
Andrupenes pagasta bibliotēkas telpas šopavasar ir pamatīgi izremontētas: ieklāts jauns grīdas segums (linolejs), nokrāsoti griesti un izlīmētas jaunas tapetes. Remontēja bibliotēku pašvaldības norīkotie bezdarbnieki. Vienīgi palodzes palika tās pašas vecās, jo līdz gadu mijai būs jauni logi un jaunas palodzes. Žalūzijas logiem gan jau nopirktas un uzstādītas. Bibliotēkai ir iegādātas arī jaunas mēbeles. Pagasta pašvaldība savas iestādes remontam un mēbeļu iegādei kopumā iztērējusi 5000 latu.
“Vispār negaidīju, ka tik ātri piedzīvošu šīs pārmaiņas, un no prieka pat raudāju,” sarunā atzīstas Andrupenes pagasta bibliotekāre Janīna Puža. “Esmu ļoti pateicīga pašvaldības deputātiem un vadītājai Melānijai Rudavinai, kura savu iespēju robežās nekad neko neatsaka. Datortelpa, abonements, grāmatu krātuve un lasītava — visas telpas atjaunotas. Ir iepirktas arī jaunas mēbeles: pirmie bija jauni datoru galdi un krēsli, pēc tam jauni galdi lasītavai un jauni grāmatu plaukti. Citi meklē tālu, bet mēs tepat Dagdā atradām firmu, kas spēja sataisīt kvalitatīvas mēbeles. Tā kā grāmatas ir ļoti smagas, tad katram plauktam viducī ir iestrādāts balsts, lai plaukti zem lielā svara nesaliecas. Lasītavā būs arī jauns dīvāns un žurnālu galdiņš, lai lasītājiem ir kur atpūsties.”
Bibliotēkas fondā ir aptuveni 19 tūkstoši grāmatu, bet šogad tiks norakstīts vēl nebijis to skaits. Bibliotekāre lēš — tūkstoti nolietotu un profilam neatbilstošu grāmatu gaida neapskaužams liktenis. Bibliotēkas fondā ir simtiem vērtīgu grāmatu, kurām apmeklētāji vairs nepievērš nekādu uzmanību un tās pieputējušas vientuļi gaida norakstīšanu. Faktiskā situācija būs zināma gada beigās, jo dati vēl arvien tiek apkopoti. Šovasar bibliotekārei palīdzēja Valsts nodarbinātības dienesta projektā ieskaitījušies 13-14 gadīgie bērni: divas meitenes — viena jūnijā un otra jūlijā palīdzēja kārtot fondu. Darbs nav bīstams, bet ļoti atbildīgs, kurā nevar pieļaut kļūdas. Gan bērni, gan bibliotekāre palika ļoti apmierināta. Turpinot par grāmatām, J. Puža pastāstīja, ka dubletus — grāmatas divos un vairāk eksemplāros — sūtīs uz Astašovas klubu, kurp aizvesti arī vecie grāmatu plauk-ti. Tādējādi vietējiem ļaudīm no turienes vairs nebūs pēc katras grāmatas jāskrien uz Andrupeni, bet šo to varēs dabūt palasīt arī uz vietas Astašovā. Tās nebūt nav sliktas grāmatas, bet to ir par daudz Andrupenes bibliotēkai, kurā sapludināja visu lasāmvielu no savulaik trim slēgtām bibliotēkām: Jaunokras, Astašovas un Kazimirovas, plus skolas bibliotēkas grāmatas. Kādreiz sūtīja pa diviem eksemplāriem uz vienu bibliotēku. Astašovā ir kam pieskatīt norakstīto grāmatu fondu, turklāt tur to nebūs daudz — aptuveni 200-300, bet cilvēkiem tas būs ļoti izdevīgi.
Loģisks jautājums, kāpēc jānoraksta tūkstošiem grāmatu?
“Agrāk nenorakstīju visu, ko vajadzēja, jo mīlu grāmatas un man ir to žēl,” neslēpj J. Puža. “Bet skaidrs, ka bibliotēkai neiziet akreditāciju, ja nesakārtot fondu atbilstoši prasībām. Agrāk kaut kā varēja izgrozīties, tagad nākas visus izpildīt.”
Lai gan lauki kļūst mazāk apdzīvoti, Andrupenes bibliotēka par apmeklētāju trūkumu sūdzēties nevar. Bibliotekāre atzīst, ka uzlabot statistiku palīdzēja datori un interneta pieslēgums. Šogad saņemti pieci jauni datori. Lai gan kopumā bibliotēkā šobrīd ir astoņi datori, lietotājiem pieejami seši. Viens ir bojāts un, šķiet, vairs nav labojams, viens ir bibliotekāres darba dators ar printeri. Lietotājiem ir multifunkcionālā iekārta: printeris, kopētājs, skeneris. Diemžēl šīs iekārtas ekspluatācija ir padārga.
Protams, datorus aktīvāk izmanto bērni un jaunieši. Bibliotekāre apgalvo, ka starp viņiem ir arī čakli lasītāji. Tam par apliecinājumu kalpo fakts, ka Bērnu žūrijas grāmatu plaukts šobrīd stāv tukšs. Turklāt Bērnu žūrijas projektā piedalās arī skola — ja pagasta bibliotēkai piešķir 20 grāmatu, tad skolai — divtik vairāk. Skolēni labprāt lasa arī dažādu autoru grāmatas no sērijas “Skolas romāns”.
“Šovasar man vairs nebija tā, kā citus gadus, kad skolēni nāca ar garu obligātās literatūras sarakstu,” stāsta J. Puža. “Bet es uzskatu, ka tas nebūt nav slikti. Nevajag piespiest lasīt, arī mācībās mums par šo tēmu runāja tieši šādā aspektā, ka nav jāpiespiež. Ja bērns lasīs tikai tāpēc, ka tā vajag, turklāt tādu, kuras saturu viņam grūti saprast, viņš izjutīs nepatiku pret grāmatu.”
Jāpiekrīt bibliotekārei, ka mudināt un spiest ir divas dažādas lietas. J. Pužai patīk strādāt ar jaunākiem bērniem, jo viņi ir viszinātkārākie. Taču tikpat gaidīti šeit ir jebkura vecuma skolēni un pieaugušie. Svaigās, izremontētās bibliotēkas telpas jau pats par sevi ir stimuls šurp iegriezties biežāk, ilgāk pastaigāt gar grāmatu plauktiem, meklējot sev tīkamu grāmatu. Vienalga, vai tie būtu jaunie detektīvi un mīlas romāni, vai senāki un saturā dziļāki izdevumi.
Bibliotēkas fondā ir aptuveni 19 tūkstoši grāmatu, bet šogad tiks norakstīts vēl nebijis to skaits. Bibliotekāre lēš — tūkstoti nolietotu un profilam neatbilstošu grāmatu gaida neapskaužams liktenis. Bibliotēkas fondā ir simtiem vērtīgu grāmatu, kurām apmeklētāji vairs nepievērš nekādu uzmanību un tās pieputējušas vientuļi gaida norakstīšanu. Faktiskā situācija būs zināma gada beigās, jo dati vēl arvien tiek apkopoti. Šovasar bibliotekārei palīdzēja Valsts nodarbinātības dienesta projektā ieskaitījušies 13-14 gadīgie bērni: divas meitenes — viena jūnijā un otra jūlijā palīdzēja kārtot fondu. Darbs nav bīstams, bet ļoti atbildīgs, kurā nevar pieļaut kļūdas. Gan bērni, gan bibliotekāre palika ļoti apmierināta. Turpinot par grāmatām, J. Puža pastāstīja, ka dubletus — grāmatas divos un vairāk eksemplāros — sūtīs uz Astašovas klubu, kurp aizvesti arī vecie grāmatu plauk-ti. Tādējādi vietējiem ļaudīm no turienes vairs nebūs pēc katras grāmatas jāskrien uz Andrupeni, bet šo to varēs dabūt palasīt arī uz vietas Astašovā. Tās nebūt nav sliktas grāmatas, bet to ir par daudz Andrupenes bibliotēkai, kurā sapludināja visu lasāmvielu no savulaik trim slēgtām bibliotēkām: Jaunokras, Astašovas un Kazimirovas, plus skolas bibliotēkas grāmatas. Kādreiz sūtīja pa diviem eksemplāriem uz vienu bibliotēku. Astašovā ir kam pieskatīt norakstīto grāmatu fondu, turklāt tur to nebūs daudz — aptuveni 200-300, bet cilvēkiem tas būs ļoti izdevīgi.
Loģisks jautājums, kāpēc jānoraksta tūkstošiem grāmatu?
“Agrāk nenorakstīju visu, ko vajadzēja, jo mīlu grāmatas un man ir to žēl,” neslēpj J. Puža. “Bet skaidrs, ka bibliotēkai neiziet akreditāciju, ja nesakārtot fondu atbilstoši prasībām. Agrāk kaut kā varēja izgrozīties, tagad nākas visus izpildīt.”
Lai gan lauki kļūst mazāk apdzīvoti, Andrupenes bibliotēka par apmeklētāju trūkumu sūdzēties nevar. Bibliotekāre atzīst, ka uzlabot statistiku palīdzēja datori un interneta pieslēgums. Šogad saņemti pieci jauni datori. Lai gan kopumā bibliotēkā šobrīd ir astoņi datori, lietotājiem pieejami seši. Viens ir bojāts un, šķiet, vairs nav labojams, viens ir bibliotekāres darba dators ar printeri. Lietotājiem ir multifunkcionālā iekārta: printeris, kopētājs, skeneris. Diemžēl šīs iekārtas ekspluatācija ir padārga.
Protams, datorus aktīvāk izmanto bērni un jaunieši. Bibliotekāre apgalvo, ka starp viņiem ir arī čakli lasītāji. Tam par apliecinājumu kalpo fakts, ka Bērnu žūrijas grāmatu plaukts šobrīd stāv tukšs. Turklāt Bērnu žūrijas projektā piedalās arī skola — ja pagasta bibliotēkai piešķir 20 grāmatu, tad skolai — divtik vairāk. Skolēni labprāt lasa arī dažādu autoru grāmatas no sērijas “Skolas romāns”.
“Šovasar man vairs nebija tā, kā citus gadus, kad skolēni nāca ar garu obligātās literatūras sarakstu,” stāsta J. Puža. “Bet es uzskatu, ka tas nebūt nav slikti. Nevajag piespiest lasīt, arī mācībās mums par šo tēmu runāja tieši šādā aspektā, ka nav jāpiespiež. Ja bērns lasīs tikai tāpēc, ka tā vajag, turklāt tādu, kuras saturu viņam grūti saprast, viņš izjutīs nepatiku pret grāmatu.”
Jāpiekrīt bibliotekārei, ka mudināt un spiest ir divas dažādas lietas. J. Pužai patīk strādāt ar jaunākiem bērniem, jo viņi ir viszinātkārākie. Taču tikpat gaidīti šeit ir jebkura vecuma skolēni un pieaugušie. Svaigās, izremontētās bibliotēkas telpas jau pats par sevi ir stimuls šurp iegriezties biežāk, ilgāk pastaigāt gar grāmatu plauktiem, meklējot sev tīkamu grāmatu. Vienalga, vai tie būtu jaunie detektīvi un mīlas romāni, vai senāki un saturā dziļāki izdevumi.
Juris ROGA
