Pastāvīgā izstāde „Latgali es saprast gribu!’’

Bibliotēkā  ir  divas pastāvīgas  izstādes, kuras pēc iespējas vienmēr tiek papildinātas ar jaunākiem izdevumiem. Viena no tām ir  „Latgali es saprast gribu’’. Visas  grāmatas ir latgaliešu valodā.  Izstādi izmanto folkloras kopas  pašdarbnieki, skolotāji un ļoti liela interese ir starp  vecāka gadu gājuma cilvēkiem.

Andrupenes tautas bibliotēkas darba plāns 2012

APSTIPRINU:

Andrupenes pagasta pārvaldes

vadītāja M. Rudavina

DAGDAS NOVADA ANDRUPENES PAGASTA  PĀRVALDE

ANDRUPENES TAUTAS BIBLIOTĒKAS

D A R B A   P L Ā N S

2012

1. Galvenie darba rādītāji:

1.1. Lasītāju skaits - 380
1.2. Apmeklējumu skaits - 5525
1.3. Literatūras izsniegums - 8725 eks.

2. Darbs ar bibliotēkas apmeklētājiem.

2.1. Sniegt bibliotēkas apmeklētājiem nepieciešamās bibliogrāfiskās uzziņas.
2.2. Informēt bibliotēkas apmeklētājus par jaunām grāmatām. Veikt kvalitatīvu apkalpošanu.
2.3. Apmierināt pieprasījumus pēc literatūras, tai skaitā izmantojot SBA , Krāslavas centrālās bibliotēkas un arī citu bibliotēku fondus.

3. Novadpētniecības darbs.
3.1. Vākt un apkopot novadpētniecības materiālus, strādāt ar kartotēku.

4. Darbs ar grāmatu fondu.

4.1.Strādāt ar grāmatu fondu, sekot grāmatu kārtībai plauktos. Atlasīt un norakstīt novecojušo un nolietoto literatūru.
4.2. Organizēt dažādas grāmatu izstādes, apskatus, jaunumu informācijas dienas.

5. Piedalīties visos iespējamos projektos.

6. Atzīmēt svarīgākus notikumus, kultūras, sabiedriskajā , un politiskajā dzīvē republikā, rajonā un pagastā, organizējot dažādus bibliotekāros pasākumus. Organizējot dažādus pasākumus, veidojot literatūras izstādes, ņemt vērā lasītāju intereses, viņu vaļaspriekus.

 Pasākumi     

                                         

1. „Trīs saujas mīlestības” literatūras izstāde, veltīta E. Lukjanska - 75. jubilejai.  02.01.2012

2. „Andrai Neiburgai – 55” Viņas darbu izstāde. 14.01.2012

3. „Vinnijs Pūks un viņa draugi” A. Milnam – 130. (1882-1956) Viņa darbu izstāde. 17.01.2012

4. „Es esmu no pūpolu zemes” V. Ļūdēnam -75. Literatūras izstāde 24.01.2012

5. „Atmiņas… Atmiņas iznirst kā debesīs mākoņu kalni…” Izstāde. Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena. 25. marts

6. „Iesim pūpolot un olas šaust!” Tematiskā pēcpusdiena bērnu un jauniešu centrā, literatūras izstāde b-kā. Marts - aprīlis

7. „Mūžīgā mīlestība” literārā pēcpusdiena veltīta Mātes dienai. Maijs

8. „Krāsas un stils pasaules modē” Literatūras izstāde izlaiduma vakaram. Jūnijs

9. „Nāc nākdama, Jāņa diena, tev ir pulka gaidītāju” tematiskais vakars Jūnijs

10. „Šurpu grāmatas uz skolu” Zinību dienai veltīta pēcpusdiena jauniešu centrā un izstāde bibliotēkā. Septembris

11. „Neatkarības ceļu ejot” LR proklamēšanas gadadienai veltīta l-ras izstāde. Novembris

12. „Šī nakts mirdz gaismā brīnišķā” tematiskais pasākums jauniešu centrā, l-ras izstāde bibliotēkā Decembris

Andrupenes tautas bibliotēkas vadītāja J.Puža

Āķošanas pamati. Pasniedz kolēģe Olga Brenča

Notikumu centrā

Iedzīvotāju skaita sarukuma, finanšu un ekonomiskās krīzes, banku krīzes dēļ visas lauku bibliotēkas pārdzīvo grūtus laikus. Kā mežā nav divu vienādu koku, nav arī vienādu bibliotēku — katra meklē savu vietu un savu lomu pārmaiņām bagātajā situācijā. Dažiem bibliotekāriem veicas labāk, citiem sliktāk, kādam — nekādi. Kā vienmēr viss ir tieši atkarīgs no cilvēka, kas dara konkrētu darbu.

Andrupenes pagasta bibliotekāre Janīna Puža ir viena no strādīgākajām un pieredzes bagātākajām bibliotekārēm pat visa bijušā Krāslavas rajona teritorijā. Šī gada martā apritēja 25 gadi, kopš Janīna strādā par bibliotekāri Andrupenē. 2005. gadā viņa pabeidza studijas koledžā un ieguva izglītību apliecinošu dokumentu savā specialitātē. Jau uz to brīdi viņai bija milzīga darba pieredze, bet šodien Janīna jūtas nedaudz vīlusies: “Pateicoties studijām, es ieguvu jaunu pieredzi no citām bibliotēkām. To nevaru noliegt, tomēr kopumā es gaidīju kaut ko vairāk.”

Janīna savu darbu mīl un ļoti apzinās lasīšanas lomu agrā bērnībā. Viņa ar neslēptām bažām vēro, ka lasītkāru bērnu kļūst arvien mazāk un mazāk. No savas puses dara visu iespējamo, lai bērniem bibliotēkā būtu interesantas grāmatas. Šogad Bērnu žūrijas grāmatas nācās pilnībā iegādāties par pagasta līdzekļiem, lai gan sākotnēji tika dota cerība, ka vismaz daļu samaksās no projekta naudas. Katru gadu bibliotēka rīko svinīgu pasākumu čaklākajiem bērnu žūrijas lasītājiem.

Janīna: “Krīzē grāmatas lasa lielākoties bezdarbnieki un pensionāri. Vēl arī bērni, bet salīdzinājumā ar trim iepriekšējiem gadiem šogad vairs nav tik daudz lasītkāru bērnu. Pašās mazākajās klasēs vēl kaut ko lasa, kamēr nav iedziļinājušies interneta dotajās iespējās. Gribas uzslavēt 1. klases skolēnu Viesturu Streļču — es apbrīnoju viņa lasītkāri. Čakla lasītāja ir 5. klases meitene Džeina Lubāne un praktiski visas Andrupenes pamatskolas 8. klases meitenes. 1.-5. klašu skolēni, kuri dodas uz nodarbībām bērnu un jauniešu centrā, nereti ieskrien arī bibliotēkā, prasa kādu literatūru. Bet lielākā daļa skolēnu bibliotēkā visbiežāk interesējas tikai par internetu.

Esmu ļoti pateicīga pagasta pārvaldei un pārvaldes vadītājai Melānijai Rudavinai par bibliotēkai sniegto atbalstu. Mums arī šogad tika iepirktas jaunas, interesantas grāmatas.”

Vietējo bibliotēku atbalsta arī paši lasītāji. Andrupenes pagasta pensionāre Janīna Uzoliņa uzdāvināja Sprīdīša bibliotēkas sērijas grāmatas ļoti labā stāvoklī. Vietējā iedzīvotāja Mārīte Trifonova uzdāvināja vairāk nekā 100 grāmatu krievu valodā — tie ir savulaik ļoti pieprasīti mīlas romāni, detektīvi, ko cilvēki ļoti labi lasa arī šobrīd. Pilnu kasti ar grāmatām no Rēzeknes atveda kāds bijušais pagasta iedzīvotājs. Laiku pa laikam arī pati Janīna atnes bibliotēkai savas personīgās grāmatas, kad tās izlasījusi.

Andrupenē retumis viesojas Anglijas iedzīvotājs Filips Brinklers, kurš ikreiz atved dāvanā kādu grāmatu. Tā bibliotēka ir tikusi jau pie trim vēsturiska satura grāmatām angļu valodā. Janīna stāsta, ka Filips ir ļoti atvērts, pozitīvi noskaņots cilvēks, kurš Anglijā iepazinās ar andrupenieti, un tā viņam ir radusies šī saikne ar Andrupeni. Dāvinātās grāmatas ir labs papildinājums bibliotēkas fondam, tās jau lasījusi viena vietējā studente un devusi atzinīgu novērtējumu. Tas arī ir skaists pozitīvs moments, jo citi pašmāju ļaudis, tikuši  

daudzmaz tālāk par savas sētas durvīm, nereti aizmirst, kur dzīvojuši un uzauguši. Medaļas otrajā pusē šogad ir grāmatu svētkos saņemtais dāvinājums. Lai gan saņemtā literatūra izlikta redzamā vietā, lasītāji visai kūtri interesējas par šīm grāmatām, jo tās lielākoties ir politiska satura.

Neviļus arī mūsu saruna iegriežas politiskajos džungļos. Ja agrāk runas par izbraukušajiem uz ārzemēm vien sasniedza Janīnas ausis, tad šobrīd viņa pati ir notikumu centrā: uz bibliotēku nāk cilvēki, lai izdrukātu aviobiļetes vienvirziena lidojumam uz ārze- mēm. Gan tās, ko paši pasūtījuši, gan tās, ko apmaksājuši draugi vai paziņas ārzemēs. Janīnai un citiem šeit palicējiem atliek vien skumji noraudzīties, kā no valsts aizplūst darbaspēks pašā spēku plaukumā. Nesen vien nedēļas laikā biļetes izdrukāja trīs cilvēki. Kādreiz Andrupenes pagastā bija tuvu diviem tūkstošiem iedzīvotāju, tagad — bail pat iedomāties! Vai nu nomirst, vai nu aizbrauc projām. Ir arī tādi, kas aizbrauc tikai uz vasaru, lai vismaz nopelnītu izdzīvošanai ziemā. Cilvēki izmisumā — dzimtenē neko nopelnīt nevar!

Juris ROGA

Avots:

Ezerzeme - Nr.95 (2011, 6. dec.), 3. lpp.

Bērnu literatūras stūrītis bibliotēkā

Bibliotēkā ir bērnu stūrītis. To labprāt izmanto jaunāko klašu skolēni un pirmsskolas  vecuma bērni. Te var  palasīt bērnu žurnālus  un salikt lego, paspēlēt ar  rotaļlietām. Pēc stundām, ja ir laiks līdz autobusam, bērni labprāt pavada bibliotēkā.

Novadpētniecības tematiskās mapes bibliotēkā

Ilgi gaidītās pārmaiņas

Avots: Ezerzeme
26. septembris 2008, 10:43

Andrupenes pagasta bibliotēkas telpas šopavasar ir pamatīgi izremontētas: ieklāts jauns grīdas segums (linolejs), nokrāsoti griesti un izlīmētas jaunas tapetes. Remontēja bibliotēku pašvaldības norīkotie bezdarbnieki. Vienīgi palodzes palika tās pašas vecās, jo līdz gadu mijai būs jauni logi un jaunas palodzes. Žalūzijas logiem gan jau nopirktas un uzstādītas. Bibliotēkai ir iegādātas arī jaunas mēbeles. Pagasta pašvaldība savas iestādes remontam un mēbeļu iegādei kopumā iztērējusi 5000 latu.

“Vispār negaidīju, ka tik ātri piedzīvošu šīs pārmaiņas, un no prieka pat raudāju,” sarunā atzīstas Andrupenes pagasta bibliotekāre Janīna Puža. “Esmu ļoti pateicīga pašvaldības deputātiem un vadītājai Melānijai Rudavinai, kura savu iespēju robežās nekad neko neatsaka. Datortelpa, abonements, grāmatu krātuve un lasītava — visas telpas atjaunotas. Ir iepirktas arī jaunas mēbeles: pirmie bija jauni datoru galdi un krēsli, pēc tam jauni galdi lasītavai un jauni grāmatu plaukti. Citi meklē tālu, bet mēs tepat Dagdā atradām firmu, kas spēja sataisīt kvalitatīvas mēbeles. Tā kā grāmatas ir ļoti smagas, tad katram plauktam viducī ir iestrādāts balsts, lai plaukti zem lielā svara nesaliecas. Lasītavā būs arī jauns dīvāns un žurnālu galdiņš, lai lasītājiem ir kur atpūsties.”

Bibliotēkas fondā ir aptuveni 19 tūkstoši grāmatu, bet šogad tiks norakstīts vēl nebijis to skaits. Bibliotekāre lēš — tūkstoti nolietotu un profilam neatbilstošu grāmatu gaida neapskaužams liktenis. Bibliotēkas fondā ir simtiem vērtīgu grāmatu, kurām apmeklētāji vairs nepievērš nekādu uzmanību un tās pieputējušas vientuļi gaida norakstīšanu. Faktiskā situācija būs zināma gada beigās, jo dati vēl arvien tiek apkopoti. Šovasar bibliotekārei palīdzēja Valsts nodarbinātības dienesta projektā ieskaitījušies 13-14 gadīgie bērni: divas meitenes — viena jūnijā un otra jūlijā palīdzēja kārtot fondu. Darbs nav bīstams, bet ļoti atbildīgs, kurā nevar pieļaut kļūdas. Gan bērni, gan bibliotekāre palika ļoti apmierināta. Turpinot par grāmatām, J. Puža pastāstīja, ka dubletus — grāmatas divos un vairāk eksemplāros — sūtīs uz Astašovas klubu, kurp aizvesti arī vecie grāmatu plauk-ti. Tādējādi vietējiem ļaudīm no turienes vairs nebūs pēc katras grāmatas jāskrien uz Andrupeni, bet šo to varēs dabūt palasīt arī uz vietas Astašovā. Tās nebūt nav sliktas grāmatas, bet to ir par daudz Andrupenes bibliotēkai, kurā sapludināja visu lasāmvielu no savulaik trim slēgtām bibliotēkām: Jaunokras, Astašovas un Kazimirovas, plus skolas bibliotēkas grāmatas. Kādreiz sūtīja pa diviem eksemplāriem uz vienu bibliotēku. Astašovā ir kam pieskatīt norakstīto grāmatu fondu, turklāt tur to nebūs daudz — aptuveni 200-300, bet cilvēkiem tas būs ļoti izdevīgi.

Loģisks jautājums, kāpēc jānoraksta tūkstošiem grāmatu?

“Agrāk nenorakstīju visu, ko vajadzēja, jo mīlu grāmatas un man ir to žēl,” neslēpj J. Puža. “Bet skaidrs, ka bibliotēkai neiziet akreditāciju, ja nesakārtot fondu atbilstoši prasībām. Agrāk kaut kā varēja izgrozīties, tagad nākas visus izpildīt.”

Lai gan lauki kļūst mazāk apdzīvoti, Andrupenes bibliotēka par apmeklētāju trūkumu sūdzēties nevar. Bibliotekāre atzīst, ka uzlabot statistiku palīdzēja datori un interneta pieslēgums. Šogad saņemti pieci jauni datori. Lai gan kopumā bibliotēkā šobrīd ir astoņi datori, lietotājiem pieejami seši. Viens ir bojāts un, šķiet, vairs nav labojams, viens ir bibliotekāres darba dators ar printeri. Lietotājiem ir multifunkcionālā iekārta: printeris, kopētājs, skeneris. Diemžēl šīs iekārtas ekspluatācija ir padārga.

Protams, datorus aktīvāk izmanto bērni un jaunieši. Bibliotekāre apgalvo, ka starp viņiem ir arī čakli lasītāji. Tam par apliecinājumu kalpo fakts, ka Bērnu žūrijas grāmatu plaukts šobrīd stāv tukšs. Turklāt Bērnu žūrijas projektā piedalās arī skola — ja pagasta bibliotēkai piešķir 20 grāmatu, tad skolai — divtik vairāk. Skolēni labprāt lasa arī dažādu autoru grāmatas no sērijas “Skolas romāns”.

“Šovasar man vairs nebija tā, kā citus gadus, kad skolēni nāca ar garu obligātās literatūras sarakstu,” stāsta J. Puža. “Bet es uzskatu, ka tas nebūt nav slikti. Nevajag piespiest lasīt, arī mācībās mums par šo tēmu runāja tieši šādā aspektā, ka nav jāpiespiež. Ja bērns lasīs tikai tāpēc, ka tā vajag, turklāt tādu, kuras saturu viņam grūti saprast, viņš izjutīs nepatiku pret grāmatu.”

Jāpiekrīt bibliotekārei, ka mudināt un spiest ir divas dažādas lietas. J. Pužai patīk strādāt ar jaunākiem bērniem, jo viņi ir viszinātkārākie. Taču tikpat gaidīti šeit ir jebkura vecuma skolēni un pieaugušie. Svaigās, izremontētās bibliotēkas telpas jau pats par sevi ir stimuls šurp iegriezties biežāk, ilgāk pastaigāt gar grāmatu plauktiem, meklējot sev tīkamu grāmatu. Vienalga, vai tie būtu jaunie detektīvi un mīlas romāni, vai senāki un saturā dziļāki izdevumi.

Juris ROGA