Ezerzeme - Nr.69 (2012, 4. sept.), [1.] lpp.
Andrupenes pagasta bibliotekāre Janīna Puža ar rūgtumu secina, ka lauki kļūst arvien mazāk apdzīvoti, līdz ar to arī bibliotēkas apmeklētāju skaits lēnītēm sarūk no gada uz gadu. Nesenā pagātnē And- rupenes bibliotēkas telpas ir izremontētas, tās ir gaišas un plašas, atliek vien strādāt un strādāt, bet...
“Cilvēki aizbrauc, laukos paliek arvien vairāk vecīšu,” stāsta bibliotekāre. “Atbrauc no ārzemēm māmi- ņas, kuras tur jau ir iekārtojušās, paņem savus bērnus no skolas un ved projām. Kā es noprotu, pat tikai saņemot pabalstus, ģimenei ārzemēs dzīvot ir izdevīgāk nekā Latvijā...”
Cilvēku aizplūšana arī bibliotekārei liek meklēt jaunas darba formas. Agrāk Janīna mēģināja rīkot pasākumus pieaugušajiem, bet tad sapratusi, ka īsti nav vairs kam tos apmeklēt, un ciešāk pievērsās darbam ar skolēniem un skolotājiem. Kad sākas mācību gads, bibliotēkā notiek visādi pasākumi: izstādes, dzejas dienas, tikšanās un citi.
Neskatoties uz cilvēku aizbraukšanu, šobrīd par apmeklētāju trūkumu bibliotekāre sūdzēties nevar: kopš gada sākuma piereģistrēti aptuveni 200 lasītāji, septembrī nāks klāt vēl. Tiesa, nav tā, kā kādreiz — pirms dažiem gadiem šis skaitlis bija turpat divas reizes lielāks, tomēr arvien daudziem cilvēkiem bibliotēka ir nepieciešama. Tostarp arī studentiem. Grāmatu fonds arī ir gana pietiekošs: ja uz 1. janvāri bija 8836 literatūras vienības, tas tagad jau 9000. Daudz grāmatu dāvināja Rīgas centrālā bibliotēka un filiālbibliotēkas. Starp citu, pēc bibliotekāres un lasītāju atzinuma šajos dāvinājumos ir ļoti labas grāmatas.
Janīna: “Grāmatas dāvina arī iedzīvotāji. Izmantojot izdevību, gribu pateikt lielu paldies mūsu vietē- jam dzejniekam Jānim Baltjancim, kurš uzdāvināja savu dzejas grāmatu ”Baltais sapnis”, divus dzejas krājumus, kuros iekļauta viņa dzeja, kā arī disku, kurā ir dziesmas ar viņa dzeju. Šobrīd grāmatas un disks ir pie lasītājiem, kas liecina, ka interese par novadnieka dzeju pagastā ir.”
Globālā tīmekļa straujas izplatības rītausmā, kad Bils Geitss ziedoja miljonus Latvijas bibliotēku informācijas sistēmai, bibliotēkām bija ziedu laiki apmeklētības ziņā. Šodien daudzās lauku iedzīvotāju ģimenēs jau ir pašiem savs dators un arī pieejams interneta pieslēgums. Tām vairs nav nepieciešamības doties uz bibliotēku, lai sērfotu internetā. Tendence ierīkot mājās interneta pieslēgumu arī samazināja cilvēku pieplūdumu bibliotēkā. Šovasar šeit ne pie viena datora neveidojās rinda. Skolēni bibliotēkā parādīsies, sākoties mācību gadam, bet tagad vien daži pieaugušie iegriežas samaksāt kādu rēķinu interneta bankā. Lietotājiem pieejami pieci datori, viens ir sabojājies. Savulaik bibliotēka saņēma vienu lietotu datoru dāvinājumā, bet tas jau savu laiku ir nokalpojis un norakstīts. Vēl viens dators ir bibliotekārei darba pienākumu veikšanai. Tomēr pats galvenais bibliotēkas balsts ir un paliek lasītājs, nevis kas cits.
Janīna: “Vasarā iedzīvotāji lasa mazāk, tā tas diemžēl ir. Ziemas garajos vakaros cilvēki lasa vairāk, un ziemā bibliotēkā apgrozās vairāk lasītāju. Gribu paslavēt pensionāri Āriju Girsu, kura pati daudz lasa un arī visa viņas ģimene ir vislasītākā. Ļoti čakls lasītājs ir pensionārs Edgars Spirga, sevišķi mīl grāmatas par seniem laikiem. Ir arī vairāki citi čakli pieauguši lasītāji, bet visčaklākais jaunākais lasītājs ir Viesturs Streļčs, kurš šogad ies 2. klasē. Viņš ir Ārijas Girsas mazdēls, tik zinātkārs, ka ne izstāstīt, ne uzrakstīt.”
